Altāri

Altārus darinājis arhitektu, kokgriezēju un gleznotāju mākslinieciskais salons (Salon Artystyczny) Varšavā.

CENTRĀLAIS ALTĀRIS
* pašā augšā – eņģeļa statuja,
* vidū – Kristus tēls uz krusta ar sv. Asīzes Francisku pie Kristus kājām;
* altāra retabulas [retabula] abās pusēs ir statujas:
** labajā pusē – sv. Kunigunde
** kreisajā – sv. Jadviga.

Zem sv. Kunigundes statujas (altāra labajā pusē) – uzraksts latīniski: Haec est quae nescivit torum in delicto (“Šī ir, kura nav pazinusi pārkāpuma izkropļojumu” ), bet zem sv. Jadvigas statujas: Mulier timens Deum, ipsa laudabitur (“Sievietes, kas bīstas Dievu, ar to pašu arī slavē Viņu”)

JĒZUS SIRDS ALTĀRIS
Evaņģēlija pusē, veltīts sv. Jāņa Kristītāja godam.
Viņa svētgleznu 1795. gadā gleznojis vācu gleznotājs Jākobs Mettenleiters. (1750. 9.VIII Groskuhena – 1825. 25.II Pēterburga). Gleznotājs un gravieris. Dzīvojis Romā, Minhenē, Augsburgā un Vīnē. 1786. g. pārcēlās uz Pēterburgu, kur bija skolotājs Mākslas akadēmijā. Viņa freskas skatāmas Inženieru palātā, sv. Katrīnas baznīcā un Gatčinas Veneras paviljonā. No svētbildēm jāpiemin Aleksandra Ņevska baznīcas svētgleznas. Mettenleiters gleznojis arī Augšāmcelšanās gleznu Augsburgas Domā. Pastāv uzskats, ka svētā Jāņa Kristītāja glezna Franciska baznīcā atvesta no Pēterburgas. (Kunstlexikon, Leipzig, 1930., S. 442.)
Altāra abās pusē – sv. Pētera (ar atslēgām: pāvesta atslēgu vara) un sv. Pāvila (ar grāmatu un zobenu? – kā Romas pilsoni viņu nepiesita krustā, bet viņam nocirta galvu) statujas.

DIEVMĀTES ALTĀRIS
Lekcijas pusē ir Dievmātes Bezvainīgajai Ieņemšanai veltīts altāris.
Altāra gleznas autors ir ievērojamais poļu gleznotājs Voicehs Gersens. Gads nav zināms. Domājams, ka tā gleznota baznīcas būvēšanas laikā. Ilgāku laiku šī vērtīgā glezna bija novietota baznīcas bēniņos, bet tās vietā bija ielikta Šenberga daudz mazvērtīgāka glezna.
Altārī ir vēl 2 statujas.
** labajā pusē sv. Toma statuja
** kreisajā – sv. Timoteja statuja

FERETRONI
Pārnēsājamie altāri; paredzēti procesijām: tiem izver cauri divas kārtis, un atkarībā no feretrona izmēriem divi vai četri cilvēki to nes svinīgā gājienā. Šādas procesijas īpaši populāras ir Spānijā un Latīņamerikā, bet arī vairākās Latvijas draudzēs ik gadus lielākos svētkos feretronus nes procesijās. Sv. Franciska baznīcā tie procesijās netiek nesti.
2 no ozolkoka,
2 no skārda; gotu stilā.
Dievmātes – Pastāvīgās Palīdzības feretrons kreisajā pusē. Īpatnējā, bizantiešu stilam tuvā Dievmātes – Pastāvīgās Palīdzības ikona ir kopīga pareizticīgajiem un katoļiem. Latvijā izplatīta ir novenna Dievmātes – Pastāvīgās Palīdzības godam. Svētā Andreja (Andžeja) Boboļas feretrons labajā pusē.
[Iespējams, ka vēlāk] divi feretroni piestiprināti pie sienas baznīcas aizmugurē, blakus atlaižu jeb indulgenču plāksnēm: svētā Antonija no Padujas klasiska svētglezna ar Jēzus Bērnu (Dievmātes altāra pusē) un svētās Terēzes no Bērna Jēzus svētglezna Jēzus Sirds altāra pusē, blakus pāvesta vizītes piemiņas plāksnei.

JAUNAIS ALTĀRIS
Altāri 1985. gadā izgatavoja Kazimirs Bartaševičs. Uz šī altāra savas vizītes laikā Mežaparkā Svēto Misi celebrēja pāvests Jānis Pāvils II. Svētā Franciska baznīcā tas pastāvīgi uzstādīts ar mazāku mensu (virsmu) kopš Rīgas Garīgā semināra 80 gadu jubilejas svinīgās Svētās Mises 2000. gada 3. oktobrī.